drukāt

RĪGAS PAVASARA ROGAININGA 2018 KARTE IR PUBLICĒTA

image

Šī gada siltākajā dienā publicējam arī sacensību karti. Nē – kontrolpunkti tajā nav, bet saprast kur tad jūs dosieties varēsiet gan. Kas jauns?

Visinteresantākajām vietām, kur pēc sacensībām būtu vērts vēlreiz atgriezties, kartē esam pierakstījuši nosaukumus, kurus varēsiet ierakstīt interneta meklētājā un palasīt, ko tad studenti pirms 100 gadiem meklējuši Šampanieša kalniņā vai kur Rīga agrāk glabājusi savu siltumu (kūdras brikešu veidā). Varbūt arī jūs nonāksiet pie tāda paša secinājuma kā mēs, ka Rīga ir daudz lielāka, skaistāka un interesantāka, nekā šķitis līdz šim. 

Arī gaidāmajos pavasara palos visus kontrolpunktus iespējams sasniegt sausām kājām, ja vien izdosies izvairīties no dubļiem un peļķēm un ja neizvēlēsieties visvistaisnāko maršrutu.
Kā jau pilsētā, lielākā daļa zemes pieder kādam privātīpašniekam, kas klasiskās orientēšanās sacensībās būtu uzskatāma par aizliegto teritoriju. Lai nepārkrāsotu visu karti sarkanu un nenāktos diskvalificēt teju visus dalībniekus, tad aicinām pašus dalībniekus būt prātīgiem un netulkot uzrakstu "Nepiederošiem ieeja aizliegta" kā ielūgumu ciemos pie apsardzes. Arī no savas puses esam izvietojušu kontrolpunktus tā, lai šādas teritorijas šķērsot nebūtu izdevīgi. Savukārt alternatīvāku maršrutu gājēji šādas neviesmīlīgas teritorijas var noprast no kartes tāpat kā žogus. 

Kartes pamatu veido visiem pierastā "Jāņa Sētas" pilsētas karte, kur mežs ir zaļš, bet klajumi balti (kā "normālās" kartēs "normāliem" cilvēkiem, nevis kā zvērinātu orientieristu kartēs, kur meži ir balti, jo bija jātaupa zaļā tinte).

Reljefs iegūts no lidmašīnas, skenējot zemes virsmu ar lāzeri. Tomēr paši nelidojām, to mūsu vietā veica Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, bet lāzerpunktus interpetēja Latvijas Valsts meži. Ja kartē redzi 2 brūnas augstumlīknes blakus, viena dabā atradīsies par 2 metriem augstāk nekā otra. Un ja kalna nogāzē ir 5 augstumlīknes, cik metru augsts būs kalna nogāze? Nepareizi - 8 metrus!

Lai būtu vieglāk noorientēt kompasu, pāri visai kartei sazīmētas magnētisko ziemeļu līnijas (kam jāsakrīt ar kompasa ziemeļu bultu). Šīs līnijas izvietotas ik pa 5 centimetriem jeb 1 kilometram dabā.
Kartē veikti daudzi papildinājumi un labojumi īpaši rogaininga vajadzībām, taču rēķinieties, ka tik plašu teritoriju pilnībā apsekot nav iespējams un varat uzdurties arī kādām kartē neiezīmētām izmaiņām.

Ar sarkanu atzīmēti ieteicamie šķērsojumi pāri lielākajām ielām, šosejām, dzelzceļiem un grāvjiem (gājēju pārejas, tiltiņi, tuneļi, bebru dambji, pārkrituši koki), kurus iesakām izmantot dalībniekiem. Neiesakām šķērsot šosejas citās vietās, jo tad var nākties gaidīt pat 10 minūtes, iekams automašīnu plūsmā parādīsies kāda sprauga.

Kā jau pilsētā, žogi ir visur. Kartē atzīmēti tikai tie žogi, pret kuriem pavisam noteikti atdursies dalībnieki. Ja plānojat alternatīvāku maršrutu, kur žogi nav sazīmēti (tas vēl nenozīmē, ka tie tur nebūs), tad varat uzminēt to esamību pēc kartes:

  • daudzstāvu  vai sabiedriskā apbūve  - parasti nenožogota, publiski pieejama teritorija,
  • savrupmāju  un industriālā apbūve  - parasti nožogota, publiski nepieejama teritorija.

Ja žogā iezīmēti vārti, tas nozīmē, ka tajā uzturēties atļauts. Turklāt daži kontrolpunkti tīšuprāt novietoti nožogotās teritorijās, kur dalībnieku pārvietošanos atļāvuši to īpašnieki.

Kartes apzīmējumos nošķirti  "pārvarami" un  "nepārvarami" grāvji un upītes. Rogainistu valodā "pārvarams" nozīmē - pārlecams vai pārbrienams līdz celim (ja esat tādā pašā auguma garumā kā konkrētais apsekotājs un šķērsojat arī tajā pašā vietā. Savukārt "nepārvarams" nozīmē - būs jāatklāj peldēšanas sezona. Nepārvaramiem grāvjiem atzīmētas šķērsošanas vietas mūsu prognozētajos dalībnieku maršrutos. Diemžēl visā garumā grāvji nav pārbaudīti, un alternatīvo maršrutu cienītāji var cerēt uz kādu bebra sagādātu pārsteigumu vai vilšanos. Visos atzīmētajos grāvjos ir ūdens, savukārt sausie grāvji kartē nemaz netika zīmēti.